Latviešu valoda (Latvian)

Reports

Antisemītisms - darba definīcija

Šī dokumenta mērķis ir sniegt praktisku palīdzību incidentu identificēšanā, datu iegūšanā un likuma normu, kas vēršas pret antisemītismu, ieviešanā un nostiprināšanā.
Darba definīcija: antisemītisms ir noteikti uzskati par ebrejiem, kuri var arī izpausties kā naids pret ebrejiem. Mutiskas, rakstiskas un fiziskas antisemītisma izpausmes ir vērstas pret ebrejiem vai neebrejiem un/vai viņu īpašumu, pret ebreju kopienas institūcijām un reliģiskām vietām.

Bez tam šādas izpausmes var arī vērsties pret Izraēlas valsti, kas tiek uztverta kā ebreju kopums. Antisemītisms bieži apsūdz ebrejus sazvērestībā pret cilvēci, kā arī bieži  vaino ebrejus visā, kas ir slikts un nepareizs. Antisemītiski var būt mutvārdi, raksti, darbība, vizuālas izpausmes. Antisemītisms ietver sevī naidīgus stereotipus un negatīvas rakstura īpašības.
Mūsdienās sabiedrībā, medijos, skolās, darba vietās un vietās, saistītās ar reliģiju, var novērot šādus (bet ne tikai), antisemītisma izpausmes gadījumus:

  • Aicinot nogalināt vai veikt ļaunprātību pret ebrejiem, palīdzot vai attaisnojot šādas darbības radikālu ideoloģiju vai ekstrēmu reliģisku uzskatu dēļ.
  • Atņemot cilvēciskumu, izvirzot melīgus, dēmonizējošus vai stereotipiskus apgalvojumus par ebrejiem vai visu ebreju kopienu – kā piemēram, (bet ne tikai), mīti par ebreju sazvērestību pret pārējiem pasaules iedzīvotājiem vai mīti par to, ka ebreji kontrolē medijus, ekonomiku, valdību vai citas jomas un institūcijas.
  • Apsūdzot visus ebrejus/ebreju tautu kādā patiesā vai iedomātā nodarījumā, kuru ir paveicis kāds/-a noteikts/-a ebrejs/-iete vai ebreju grupa vai pat neebreji.
  • Noliedzot nacionāli sociālistiskās Vācijas, tās atbalstītāju un līdzdalībnieku realizēto genocīdu pret ebreju tautu 2. pasaules karā (holokaustu), kā arī tā apmērus, izmantotos mehānismus (piemēram, gāzes kameras) vai tiešo nodomu.
  • Apsūdzot ebrejus kā tautu vai Izraēlu kā valsti holokausta izdomāšanā vai pārspīlēšanā.
  • Apsūdzot ebreju tautības pilsoņus lielākā lojalitātē pret Izraēlu vai izdomātām visas pasaules ebreju prioritātēm, nekā savas dzimtās valsts interesēm.

Antisemītisma izpausmes piemēri attiecībā uz Izraēlas valsti varētu būt sekojoši:

  • Ebreju tautas pašnoteikšanās tiesību noliegšana, piemēram, apgalvojot, ka Izraēlas valsts eksistence ir rasistiski centieni.
  • Pielietojot dubultus standartus – pieprasot, lai Izraēla rīkotos tā, kā netiek sagaidīts vai pieprasīts no citām demokrātiskām nācijām.
  • Simbolu un attēlu, kas saistīti ar klasisku antisemītismu (piemēram, apgalvojumi, ka ebreji nogalināja Jēzu, ka viņi izmanto citu cilvēku asinis sava reliģiskā kulta piekopšanā) izmantošana, lai raksturotu Izraēlu vai tās iedzīvotājus.
  • Mūsdienu Izraēlas politikas salīdzināšana ar nacistu politiku.
  • Pieprasot kolektīvu atbildību no visiem ebrejiem par Izraēlas valsts rīcību

Tomēr jāpiebilst, ka pret Izraēlu vērsta kritika, kuru varētu pielīdzināt kritikai pret jebkuru citu valsti, nav uzskatāma par antisemītisma izpausmi.
Antisemītisma izpausmes ir krimināli sodāmas, kad tās par tādam atzīst likums (piemēram, holokausta noliegums vai antisemītiska satura materiālu izplatīšana dažās valstīs).
Kriminālpārkāpumi ir antisemītiski, ja uzbrukuma mērķi, vienalga, vai tie ir cilvēki vai īpašums – kā piemēram, skolas, ēkas, lūgšanu vietas un kapsētas – tiek izvēlēti tāpēc, ka tie ir vai tiek uzskatīts, ka tie ir ebreju vai saistīti ar ebrejiem.
Antisemītiska diskriminācija ir iespēju vai pakalpojumu, kas ir pieejami citām grupām, liegums ebrejiem. Daudzās valstīs tā ir īpaši definēta un to aizliedz likums.